Pirma darba apdrodinadana

Nebûs jauns teikt, ka pçdçjâ darba tirgû teorçtiskâ izglîtîba nonâk fonâ, bet konkrçtâs vietas kandidâta praktiskâs iemaòas pieturas pie prioritâtes. Pirms desmit gadiem augstâkâ lîmeòa studiju pabeigðana ar maìistra biroju tika uzskatîta par pamatu, bet tagad galvenokârt sagatavoðanâs profesijai ïauj strâdât un uzturçt finansiâlu neatkarîbu. Tomçr izglîtîbu nevajadzçtu pârtraukt jebkurâ izglîtîbas posmâ, bet tai vçl vajadzçtu uzlabot jau apgûtâs prasmes un iegût jaunas prasmes.

Darbinieku apmâcîba ir stiprinât jau nodarbinâto darbinieku kvalifikâciju, kuri vçlas ieòemt amatu nâkamajâ vietâ vai spodrinât iepriekð iegûtâs zinâðanas. Nav nekâda iemesla, lai parâdâs, ka mâcîba nekad nav par vçlu, un laiks, kas veltîts sevis pilnveidoðanai, daþreiz nav zaudçts. Galu galâ, darba devçji raksta par praktiskâm iemaòâm, tâdçjâdi viòi iegulda savu cilvçku ietaupîjumu attîstîbâ, organizçjot personâla apmâcîbu. Veicot konkrçtus mçríus grâmatâ, mums ir jâparâda mûsu iedzimtie talanti un iegûtâs prasmes, kas palîdz mums pildît savus uzdevumus.

Ja mums ir tendence praktizçt kâdu konkrçtu profesiju, puse no peïòas paðlaik ir aiz mums. Apmâcîba, kas attîsta mûsu piedâvâjumu, ir pierâdîts veids, kâ zinât kaut ko, kas savukârt palîdz veidot turpmâku karjeru. Prakse padara perfektu, vienlaikus apmâcot personâlu, izmantojot apmâcîbu ar realitâti un pretrunîgiem jautâjumiem, sagatavojot cilvçkus lasît pat visplaðâkajos apstâkïos. Augstas konkurences laikmetâ darba tirgû ir nepiecieðams uzzinât, cik prasmîgi un kad jums ir daudz zinâðanu un prasmju, lai vçlâk varçtu parâdît savu mâcîðanos un prezentçt savu potenciâlu visâ savâ godîbâ.